Ilze Kovere: Man patīk būt notikumu epicentrā

"Pat ja manis veiktais būtu pasaules mazākajā svaru kausā liekams, man tas ir svarīgs, es turpināšu to darīt, cik un kā spēju!"

Vita Dambe: Tikai tā es varu būt tā puķe pļavā, kas smaržo

"Austrasbērni ir mana mūzikas skola apvienojumā ar garīgo maizi."

Ieva Tālberga: Laika šūpoles bija vajadzīgas mums visiem

"..nebija viegli, jo sanāca būt ļoti atkailinātai šajā procesā."

Aija Vaļūne: Pa kuru ceļu esi projām gājis, pa kuru nācis atpakaļ?

"Mīlestībā uz dzīvi, cilvēkiem, vietu, dabu, dziesmu, dzimst brīnums. Katram darot ko savu, kopā veidojas kas liels un skaists. Tas ļoti labi vērojams VĀRTOS."

Arnis Čakstiņš: Man ir nepieciešama telpa

"pieskāries
debesīm
es plaukstošs varēšu lidot uz mājām
un piekļauties tavām mīļām krūtīm"

Andris Davidons: Lidojuma izjūta man ir ļoti nepieciešama

"Es, tāpat kā lielākā daļa VĀRTU dalībnieku, esmu diezgan liels brīvdomātājs..."

Ilma Strazdiņa: Festivālu nākotne ir nelieli, ar īpašu rūpību radīti notikumi

"VĀRTI saskan ar cilvēka vēlmi saņemt augstvērtīgu kultūras devu, būt lēnā un mierīgā plūdumā un justies savā ziņā īpašam."

Ilze Meiere: Ceļā uz piektajiem

"Priekš manis, nenoliedzami, vislielāko sajūtu intensitāti rada mākslinieku un Popes kalna, šejienes ļaužu satikšanās. Un tas, kas abās pusēs rodas un notiek pēc tam. Mirklis pirms soliem, mirklis pirms estrādes atdzimšanas, mirklis pirms atvērsies Saullēkta durvis. Arī mirkļi pirms koncertiem."

Ieva Akuratere: Ir ļoti skaisti, ka VĀRTI stabili turas

"Pat izjūtu sakrālu vērtību tam visam, jo mazliet aizmirstā brīvdabas estrāde atgādināja senu, mītisku templi..."