Vispirms jau, protams, ir prieks par jebkuru piedāvājumu spēlēt. Bet šajā gadījumā prieks ir arī par ielūgumu tieši uz Popi.Gribas redzēt, kā ir izdevies iekustināt lietas, kā tas tagad attīstās, uzņemot lielāku jaudu!
Vēlos vienā grāmatā apkopot visu, ko līdz šim esmu rakstījusi un sajutusi pasaulē laižamu. Tas nebūs pieteikums pasaules literatūrā, tas būs mans sakāmais pasaulei.
Austrasbērni jau ir ģimene, kura izligzdojusi pa malu malām, tāpēc meistarklasē ceru piedzīvot šo saligzdošanas, tikšanās un kopā būšanas prieku!
Kā reiz teica režisors Oļģerts Kroders, - ar sliktu garastāvokli nedrīkst mākslu taisīt!
...siltais laiks un bezvējš ļāva pašām dziesmām un sajūtām pacelties spārnos!
Esmu mainījies gan sajūtu, gan dzīves pieredzes ziņā. Būs ļoti interesanti sarakstītajā mūzikā ielikt jaunu saturu!
Kalns, dullie daukas, spīganas un domāšanas saullēkts... VĀRTOS ņudz dzīvība! Festivāla rīkotāji skaidro - kas ir kas.
- Vai saullēktu var apturēt? taujāja sev Dauka, konkursa rezultātus lasīdams.
- Var jau būt, ka var. Bet ne jau šādi! Un ne šovakar!
“… iet dullais Dauka bojā vai tomēr viņš nāk dzimt?” ar šādu jautājumu pērn senajā Popes pilskalnā izskanēja Kārļa Būmeistera mūzikas un Maijas Kalniņas dzejas koncertuzvedums “Laiks mūsu ir upe” un noslēdzās otrais Dullo dauku festivāls VĀRTI. Jautājums par Dauku turpinoši paliek atklāts, taču uz festivāla apmeklētāju un dalībnieku uzdoto jautājumu – vai būs arī trešie VĀRTI, rīkotājas - Kurzemes spīganas - atbild: “Jā, vērsim un mūs atkal vērs!”