Arnis Čakstiņš: Man ir nepieciešama telpa

"pieskāries
debesīm
es plaukstošs varēšu lidot uz mājām
un piekļauties tavām mīļām krūtīm"

Andris Davidons: Lidojuma izjūta man ir ļoti nepieciešama

"Es, tāpat kā lielākā daļa VĀRTU dalībnieku, esmu diezgan liels brīvdomātājs..."

Ilma Strazdiņa: Festivālu nākotne ir nelieli, ar īpašu rūpību radīti notikumi

"VĀRTI saskan ar cilvēka vēlmi saņemt augstvērtīgu kultūras devu, būt lēnā un mierīgā plūdumā un justies savā ziņā īpašam."

Ilze Meiere: Ceļā uz piektajiem

"Priekš manis, nenoliedzami, vislielāko sajūtu intensitāti rada mākslinieku un Popes kalna, šejienes ļaužu satikšanās. Un tas, kas abās pusēs rodas un notiek pēc tam. Mirklis pirms soliem, mirklis pirms estrādes atdzimšanas, mirklis pirms atvērsies Saullēkta durvis. Arī mirkļi pirms koncertiem."

Ieva Akuratere: Ir ļoti skaisti, ka VĀRTI stabili turas

"Pat izjūtu sakrālu vērtību tam visam, jo mazliet aizmirstā brīvdabas estrāde atgādināja senu, mītisku templi..."

Kārlis Būmeisters: Dziesminieku laiva dodas tur, kur tai pašai gribas

“Katram radio singlu apbirušam mūziķim Latvijā klusībā gribas pieķerties dziesminieku laivai..."

Aicina uz Zemassvētku koncertu brīnumu frekvencē

Ēriks Upenieks: “Mūzika, kuru klausītāji dzirdēs koncertā, ir dabas skaņojumā – 432 hercu frekvencē  – kas atbilst dabā dzirdamo skaņu augstumam: putnu dziesmām, vēja šalkām, ūdens čaloņai. Tieši tāpēc pēc šādas mūzikas klausīšanās cilvēks jūtas atpūties, viņā ir prieka un mīlestības sajūta.”

Laura Vinogradova: “Pasaule ap mums un mūsos smaržo. Maza bērna mati, kanēļa standziņa un cepti āboli… Šis koncerts – meditācija būs vienam par otru un otram par vienu. Par mums!” 

Dace Vašuka: VĀRTI - notikums, pēc kura paliek nospiedums dvēselē

Kopā ar māksliniekiem, finansiālajiem atbalstītājiem, vietējiem iedzīvotājiem un tiem, kuri atbrauc piedalīties darbos, izdevies radīt trīs dienu notikumu pēc kura paliek ne vien izdzertas šampanieša, konjaka vai vīna glāzes, nomīdīta pļava vai “atzīmēšanās” attēls sociālo tīklu kontā, bet gan nospiedums Dvēselē. Tāds nospiedums, kas liek domāt, pārdomāt un jau prom braucot domās kārtot nākamo ceļa somu un teikt: tiekamies nākamgad! 

Vineta Skudra: Priecāsimies, priecāsimies!

Masačūsetsas indiāņi viņu sauc par savējo. Latvieši klusi sačukstas, taujājot viens otram: “Kas tā tāda?!” Bet viņa… spēlējas ar tērpiem un krāsām, vāra zupas un saietos vieglu roku pabaro simtiem ļaužu, mīļo Latvijas mūziķus un zina tos stāstus un to dziesmu vārdus, kuri vien virtuvēs un aizskatuvēs dzirdami. Viņa – VINETA SKUDRA.