Tovakar lietus lija tā, it kā būtu aizmirsis kādu labu laiku līt. Tovakar, kā iekavējis darāmo - ūdens nāca pār Popes zemi aumaļām. Pirmajā brīdī šķita, ka jādusmo. Vai tad debesis neredzēja, cik ļoti Popes ļaudis un Vārtu vērēji lielu darbu darījuši, lai šajā vakarā vērtos pirmie dziesminieku VĀRTI Kurzemē? Lai divdesmit gadus klusējusi, Popes estrāde atkal skanētu, lai šurp braukušie dziesminieki no malu malām veduši dziesmas - tās vienu pēc otras dāvātu šim brīdim un šim laikam. Vai tad debesis būtu ko sajaukušas, piedaloties šajā ar nelaiku?
Nē, tomēr nebija debesis nenieka sajaukušas.Tās dāvāja vērtīgāko, ko tādā brīdī debesis var dot. Dzīvību. Ūdeni. Svētību. Un nesadomāšanos. Bet - jušanu.
Šodien, kad nu jau top darīti nākamie VĀRTI, dāvājam sev un pasaulei videostāstu. Ieskatu dziesminieku lielkoncertā - ar kuru pērn vērās pirmie VĀRTI Popes estrādē.
Paldies katram vienam un visiem kopā, ka tie atvērtās tieši tādi. Tieši TĀDI. Tieši TĀ.
Ar ūdeni mazgāti, svētīti. Ar pilnu Mēnesi debesīs, koncertam izskanot. VĀRTI. Par un pār mums.
Teksts: Maija Kalniņa, ilustrācija: Santagora.