Pope, kā apdzīvota vieta izveidojusies uz kalna, un pirms aptuveni 12000 gadiem ārpus ūdens atradās tikai Popes kalna virsotne. Pamazām pārveidojoties Baltijas ledus ezeram ūdens atkāpās un atsedzās arī Popes kalna daļas, kuras atradās zem ūdens – kalna nogāzes. Un mūsdienās jūra jau atkāpusies tiktāl, ka Popes kalns stāv nevis ūdens, bet lielā Ziemeļkurzemes meža masīva vidū.
Popes muižas parks aizņem nelielu daļu no kalna virsones – terases, kā arī kalna ziemeļu nogāzi, kura ir samērā stāva. Stāvā kalna nogāze rada savdabīgu mikroklimatu, kas būtiski atšķiras no pārējās kalna daļas un arī līdzenuma kalna pakājē. Tieši paaugstinātais mitrums un siltums, kas valda kalna nogāzē ļauj parkā augt tādām kokaugu sugām, kuras citviet Latvijas teritorijā izsalst.
Popes muižas parks izveidots 18./19.gadsimta mijā un atbilst senākajam Austrumbaltijas ainavu parku tipam – lirisks, idealizēts lapu koku mežs, kurš veidots tā, lai imitētu dabisku mežu, ar tālām skatu perspektīvām, kuras nodrošina Popes kalna paaugstinājums aptuveni 70m virs jūras līmeņa.
Popes kalna terasē, Popes muižas kungu mājas priekšā izveidots parādes pagalms, kurš ir kā noslēgums garākajai Popes alejai. Parādes pagalmā aug ainaviski izcils Eiropas dižskabārdis ar sarkanām lapām (šķirne Purpurea Latifolia). Pavisam netālu no šī koka aug ozols, kurš sasniedzis dižkoka apkārtmēru.Īpaši skaists parādes pagalms ir flokšu ziedēšanas laikā, savukārt liepu ziedēšanas laikā reibina liepu smarža un kukaiņu sanoņa.
Popes kalna ziemeļu nogāzē izveidotajā parkā skatāmi parastās un platlapu liepas, zirgkastaņu, ošu, dižskabāržu stādījumi, kā atsevišķi koki skatāmi Eiropas lapegle un veimuta priede. Izplatīts ir mīts, ka parkā aug ēdamie kastaņi. Šādu koku parkā nav, toties ir vairāki dzeltenās (palsās) zirgkastaņas koki. Parka koki ir arī mājvieta Latvija īpaši aizsargājamiem ķērpjiem un kukaiņiem. Parku labāk skatīt vēlā pavasarī vai pašā vasaras sākumā, kad ozoliem un ošiem vēl nav saplaukušas lapas, jo tad zem kokiem zied martagonlilijas, pavasara mazpurenīte, cīrulīši.
Sagatavoja: Dace Sāmīte, foto: Ilze Meiere
Ps Regulāras talkas notiek kopš 2014. gada, kad parkā pēc vietējās inteliģences pārstāvju - rakstnieces Veltas Akmenes ģimenes - rosinājuma atkal dūca traktori, zāģi un trimmeri (īpašs paldies - Peniņu mājas ļaudīm). Kopš 2016. gada parka talkas ar plašu popiņu atbalstu organizē, uzturēšanu un attīstības plāna izstrādi (konsultante - parku vēsturisko ainavu speciāliste Ilze Māra Janelis) veic biedrība "Popes muiža" (kontaktpersona - Imants Bērziņš tālr. 29501519, www.berzini.lv) sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldību. 2017. gadā izbūvēti divi akmens tiltiņi, 2018. gadā uzsākta celiņu tīkla atjaunošana. Festivāla VĀRTI laikā parkā notiek dziesminieku TUVPLĀNI - intīmas, akustiskas muzikālās sarunas ar klausītājiem.
