Atpakaļ

Maija Kalniņa: Nebradājot, bet brienot un jūtot, 02.08.2016

Vēstules

Kā akmentiņi pasaulē atrod katrs savu - īpašo vietu, kā jūras zvirgzdi saguļ tikai sev paredzētajās vietās, kā pļavu puķes, kuras uzzied tur, kur katrai top sava - īpaša vieta lielajā pasaules pļavā, tā VĀRTU darbi rit. Sarunājoties ar Popes kalnu, sajūtot, ko Popes alejas čukst. Nebradājot, bet brienot un jūtot, kur nākamais solis liekams.
Ir dienas, kad darāmais naski dzirksteļo, ir dienas, kad padoms nedodas rokās. Līdz brīdim, kad - palaižot prātu ganībās - sirds pasaka priekšā īsto atbildi.
Tā ir vārdos nepasakāma sajūta, just - kā malu malās visā Latvijā dziesminieki, atsaukušies Popes kalna aicinājumam, gatavojas VĀRTIEM. Kā rosās ļaudis. Lai sarūpētu VĀRTIEM dziesmas, lai sarūpētu maizi, lai sarūpētu azaidu. Popiņi pļauj pļavas telšu pilsētiņai. Ravē takas VĀRTU ceļiem.
GAIDĀM. VĀRTUS veramies.
Baudām, kā VĀRTI ver mūs.
Un gaidām Tevi Popē.
18.,19.un 20.augustā.