Atpakaļ

Maija Kalniņa: Kad vieta satiek dziesminieku, veras vārti, 22.03.2016

Vēstules

Kad ziema teju visu savu darāmo bija še padarījusi un gatavojās laika stafetes kociņu nodot pavasarim, Kurzemes ziemeļrietumu krastā, brīnumskaistā vietā – Popē – satikās spīganas. Ne nakts aizsegā, ne slepus no ļaudīm, ne kā īpaši atšķirdamās no tiem. Kā vienkāršas meitas no skata, brienamzābakiem kājās, tās devās pastaigā pa Popes alejām, ceļiem, takām un taciņām. Vienubrīd ceļa taka pārtapa senā pilskalnā. Apklusa spīganu valodas, piesēda tās uz sensenā kalna. Viņas klausījās. 

Varbūt tas bija kalns, kurš čukstēja, varbūt – koku zari stāstīja, vai arī tālumā jaušamā Baltijas jūra dungoja. Varbūt runāja laiks, kurš cauri gadusimteņiem tecēja šai vietā, bet spīganas visas kā viena – dzirdēja. Tās sadzirdēja Popes lūgumu un aicinājumu. Dziediet! Skaniet! Gavilējiet! Šai vietā. Spīganas nu cēlās kājās un pavisam stipri zināja. Ka tā arī būs.

18. un 19. augustā pirmo reizi vērsies dziesminieku VĀRTI Kurzemē. Popes pilskalnā. Popes estrādē. Popes dabas koncertzālēs.

Tas notiks laikā, kad Kurzemes māsa Vidzeme būs piedzīvojusi savu mistēriju, dižnotikumu – septīto dziesminieku saietu Jaunpiebalgas „Lielkrūzēs”. Kad turienes dziesmu ugunskuri pieklusīs – savus vārtus dziesmai un dzejai vērs Pope. Un dziesminieki, dzejnieki un visi citi ļaudis tiks aicināti savas ceļa zīmes pagriezt Popes virzienā. Lai ļautos un atļautos caur dziesmu, caur dzeju satikties ar dabu, ar laiku, ar sevi un vienam ar otru. 

Kāpēc man tas ir svarīgi? Sadzirdēt, atsaukties, veidot šādu notikumu?  Kāpēc man ir svarīgi aicināt arī Tevi būt daļai no tā?  

Jo es zinu, kāds esības prieks un kāds dzīvotspēks ir tajos procesos, kad ļaujamies un atļaujamies būt tie, kas esam. Viena no man būtiskām valodām ir dziesma. Tā, ko dziedu es pati, un tā, kuru dzirdu citos skanam. Tā, kura radīta tūkstošiem gadu pirms mums, un tā, kura dzimst šodien. Arī tā, kura pasaulē ieradīsies rīt. Katra savā laikā dzimušas, tās, atnākušas še,  top pārlaicīgas. Laiku un mūs pašus astpoguļojošas un tomēr – pāri laikiem un arī pāri mums esošas. Tādējādi izskaidrojama tā vārdiem neaprakstāmā, trauslā un reizē varenā sajūta, kuru dziedot piedzīvojam. Tā ir kāda pilnīga un mums katram pieejama dzīvesziņa, kuru veidojam mēs paši un kura veido mūs. Tādējādi mēs varam apjaust, kāpēc tieši dziesma laiku laikos ir bijusi tā, kas kustina un iekustina gan ļoti personiskus, gan varenus un pasaulīgus procesus. Dziesmā rodamas visas cilvēka dzīvē esošās krāsas. No ikdienības rituma līdz pārpasaulīgiem ritiem. Visas sajūtas un emocijas, kuras vien varam iedomāties. Dziļi personiskas un globālas. Nevienu reizi vien mūsu zemē tieši dziesma ir bijusi tā, kas devusi vajadzīgo spēku un gudrību savu brīvību, savu esības prieku, jēdzību un savu būšanu apjaust.

Tāpēc es priecājos, un tāpēc man ir svarīgi. Sadzirdēt un atsaukties. Skaistas Latvijas vietas – Popes – aicinājumam. Satikties tajā kopā ar dažādiem ļaudīm, ar Latvijas dziesminiekiem un dzejniekiem. Skanēt Popes dabā, pilskalnā, estrādē, alejās, mežos un pļavās. Un sadzirdēt Popi līdzi skanam.

Gaidīsim arī Tevi. Iezīmē savās vasaras ceļazīmēs augusta pilnmēness nakti. 18. un 19. augusts. Virziens – Latvijas ziemeļrietumi. Netālu no Ventspils. Pope. Dziesminieku VĀRTI Kurzemē.

Laimīga kā sarkanais āboliņš.

Kā raspodiņš rasotā pļavā.

Es velku sešas stīgas savā karogā.

Un dziedu.

Es nevaru nedziedāt.

Es esmu.

Jo es nevaru nebūt.

 

Visa informācija par un ap gaidāmo notikumu rodama šeit:

www.facebook.com/dziesminiekuVARTI

 

Dziesminieku VĀRTU vērēja Maija Kalniņa

Pope sauc! Marts 2016
Pope sauc! Dziesminieku VĀRTI Kurzemē