Atpakaļ

Septītie VĀRTI – atvērti, 10.08.2022

Vārti

Ventspils novada Popes brīvdabas estrādē, muižā, baznīcā un dabas koncertzālēs savus klausītājus 29. – 30. jūlijā saticis septītais festivāls VĀRTI.

Tas sākās ar ieskaņas koncertu – veltījumu Annahites pamatskolai, kuru piemeklējis daudzu Latvijas mazo skolu skumjais liktenis – lēmums par slēgšanu. Ar dziesmām Stiklu ciemā viesojās Austrasbērni un Maija Kalniņa, ļaujot veldzēties Imanta Kalniņa un Mārtiņa Freimaņa mūzikā. Vietējie ļaudis ciemiņiem bija sarūpējuši pēdējos Annahites pamatskolas virtuvē ceptos pīrādziņus un gardu sakņu zupu.

Nedēļā pirms VĀRTIEM Austrasbērni, leģendārās latviešu dziesminieces Austras Pumpures ideju turpinātāji, Popes muižā apguva tautā iemīļotu dziesminieku – Arņa Miltiņa, Valda Atāla, Kristīnes Locikas – repertuāru. Arnis Miltiņš: “Laiks nerealitātē, Austrasbērnu radošajā nometnē, neeksistē. Mainās tikai gaismas intensitāte – rīts, diena, vakars, nakts... un dziesmas, dziedot līdz rīta šausmai. Ka laiks pastāv, atkal sapratu tad, kad izskanēja Maijas Kalniņas veidotais Mārtiņa Freimaņa pirmo dziesmu koncertstāsts I am fine. Tas spoži iekrāsoja dullo dauku festivāla VĀRTI atklāšanas mirkli.” Dziesminiece Melisa Kaškura, kura VĀRTOS un Austrasbērnu nometnē piedalījās pirmo reizi, saka tā: “Ir izdziedātas visas maliņas, izsmieti pēdējie rūpju putekļi, apstādināts laiks un reizē izdzīvota katra sekunde. No Popes kosmosa es nesagaidīju itin neko, un laikam jau tieši tāpēc ieguvu tik neaptverami daudz. Neizsakāmi, neizdziedami, neizdomājami.”

Festivāla otrā diena sākās ar Arņa, Laimas un Jāņa Miltiņu koncertu Popes luterāņu baznīcā, turpinājās ar Ievas Akurateres, Raimondas Vazdikas un Ilzes Gruntes muzikālajiem mirkļiem uz Zirgu staļļa skatuves, kā arī ar Kristīnes Locikas un draugu vēstījumu Popes muižas zālē. Dažas no saņemtajām atsauksmēm: “Patika, patiesīgi ļoti patika”, “Muižas zālē koncertē Kristīne Locika. Cita pasaule! Sajūtu spektrs tiek atkailināts aizvien nesaudzīgāk”. Festivāla noslēgumā – dziesminieku koncerts estrādē, kurā klātesošie dzirdēja Janas Egles, Simonas Račas-Rūces, Jāņa Rūča, Lauras Vītolas, Kārļa Kazāka, Ulda Kākuļa, Maijas Kalniņas un Melisas Kaškuras, kā arī daudzbalsīgo Austrasbērnu sniegumu. Imanta Kalniņa zelta dziesmu repertuārs ar Akāciju palagu finālā izskanēja mirkli pirms pusnakts. Un, brīnumaini, bet melnajā naktī patiesi ir uzaudusies diena. Lai arī vēl pirmajā festivāla dienā tā rīkotājas bija drošas, ka VĀRTU stāsts ir izstāstīts un septītie būs pēdējie, otrās dienas izskaņā bija nojaušams, ka VĀRTI tomēr ir dzīvāki par dzīviem.

Festivāla rīkotāji pateicas visiem brīvprātīgajiem palīgiem, Popes luterāņu draudzei, Popes pamatskolas kolektīvam, Popes pagasta pārvaldei, skaņas un gaismas kompānijai “VentSystem.lv” un citiem sadarbības partneriem, kā arī festivāla ilggadējiem atbalstītājiem – Imantam Parādniekam, Viesturam Tīlem, Mārtiņam Vašukam, SIA “Kurekss”, SIA “Bucher Municipal”, SIA “Molits”, SIA “Jāņlejas”, Z/s “Bērziņi”, SIA “ARB Pope”, Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, Latvijas Nacionālajam kultūras centram, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Latvijas valsts mežiem un Kurzemes plānošanas reģionam.

Festivālu VĀRTI rīko Maija Kalniņa, Ilze Meiere, Dace Vašuka un Inese Muižniece, pārstāvot biedrības “Austras biedrība”, “Siets” un “Popes muiža”. Uz satikšanos nākamgad!

Ps Aivara Ķestera foto. Attēlā - Gobas deja kopā ar Ievu Akurateri.

Ieva Akuratere par Gobas deju radiointervijā Andai Buševicai: "Nav jābaidās no tā, ka mēs dzīvojam, mirstam, ziedam, kā koki rudenī varbūt nogatavinām savas lapas. Kad mēs nostājamies patiesības priekšā, tad arī visi joki izčib. Un atbildes nav par to. Īstenībā atbildes nav par mūsu eksistenci. Mēs varam viņu nojaust, mēs varam viņu izgudrot, mēs varam katrs ar savu mērītāju, kas mums sirdī ir, viņu interpretēt. Tas, ko mēs saņemam no šīm pārdomām, ir drosme iet tālāk un ar katru savas pēdas pieskārienu zemei just, kā mēs mīlam šo dzīvi, kā mēs gribam šo mīlestības un drošības sajūtu izplatīt arī citiem." Plašāk par dejas rašanos un ideju no 24:10:

Dziesma – nevardarbīga pretošanās metode. Saruna ar Ievu Akurateri / Raksts (lsm.lv)