Atpakaļ

Inese Muižniece: Šādas dienas ir dārgakmeņi!, 08.12.2018

Vēstules

Pārliekot bildi pēc bildes Austras foto arhīvā, izkrīt maza lapiņa. Pēc skata diezgan sena. Kāda programmiņa... Un pēkšņi laiks, telpa un cilvēki savijas. Jā, pirmā latviešu dziesminieku festivāla jeb tolaik “Dzejas un Mūzikas dienu” programma ar dalībnieku uzskaiti, koncertiem, pasākumiem un rīkotāja Jura Vilcāna ievadvārdiem, kurus gribas pārlasīt vēl un vēl, un atkal. 1986. gadā Jelgavā visi bija pārliecināti “DRĪZ BŪS PAVASARIS”.

Mazā lapiņa liek pārcilāt un sakārtot domas. Austras Pumpures pirmais koncerts notika 1975. gadā, bet pirmais dziesminieku festivāls - 1986. gadā. Austra dalībnieku sarakstā minēta kā pirmā. Atmiņā uzaust Austras teiktais - Juris Vilcāns daudz bijis un redzējis Austras koncertus un pēckoncertos arī viņas Austrasbērnus un citus “atradeņus”, kuri dziedājuši vēl nekur plašāk neatskaņotas, pašsacerētas dziesmas. Pēc Austras teiktā, tieši viņas pēckoncertu sadziedāšanās vakaros Juris Vilcāns izdomājis, ka jārīko festivāls. Tieši tamdēļ Austru mēs dēvējam par dziesminieku ciltsmāti, latviešu dziesminieku kustības iedvesmotāju, pat aizsācēju. Pati nerakstīdama ne dziesmas, ne dzeju, viņa uz to iedvesmoja tik daudzus.

Ilgu laiku dziesminieku kustība meklēja savu vārdu. Pavīdēja apzīmējums “bardi”, kas Latvijā, visticamāk, ienācis no krievu bardu kultūras, lai gan izcelsme šim vārdam nāk no senajiem ķeltiem. Izskanēja vārds “folkmūzika”, tomēr no Amerikas un Vācijas nākusī straume arī nav gluži mūsējā, turklāt Latvijā ar iesākumu “folk” tomēr biežāk tiek saprasta tautas mūzika, ar to domājot tautasdziesmas. Austra savulaik teica, ka viņa saka vienkārši dziesminieks, bet katrs jau var saukt, kā vēlas. Un, re, to tik jauki aprakstījis arī Juris Vilcāns: “Un skaistais, tik latviskais vārds - dziesminieks.”

Austras foto arhīvu kalnos izrakām arī foto no šīm pirmajām “Mūzikas un Dzejas dienām”. Attēlā redzama grupa “Akcents”, pirmais no labās - Juris Vilcāns.

Dienas, kurās atrodas šādas lietas, ir dārgakmeņi.

Ps

Fotoattēlā redzamais Jura Vilcāna teksts:

"Pirmo reizi Jelgavā Akadēmijas sienās Dzejas un Mūzikas dienas. Dzīvais vārds - ne aktieru, bet pašu dzejnieku sniegts.

Un dziesma. Meklējot šī pasākuma ideju, atklājās būtiskas sakarības latviešu astoņdesmito gadu mūzikas kopainā, “Akadēmiskās” mūzikas ne visai veiksmīgā cīņa par klausītāju (tomēr stāvot aristokrātiski distancēti no laikmeta un jaunatnes interešu karstajiem punktiem). Smagā roka itin bieži trāpīgais un reaktīvais lidojums mūzikas debesīs. Folkloras tīrā un nepiesārņotā glāsta sajūta pāri gadsimtiem.

UN FOLKMŪZIKA. Menestreļu, bardu, minezingeru tradīcijas.

Un skaistais, tik latviskais vārds - dziesminieks. Muzikālā ziņā Jelgavas Dzejas un Mūzikas dienas ir Latvijas astoņdesmito gadu dziesminieku festivāls. 

Dziesma ir pierādījums un esamības liecinātājs. Un tā smeldze, kuru attīstīt un atrisināt VIŅA mūs aicina, lūdz un pavēl, ir maigs un vienlaicīgi skaudrs liecinājums arī mūsu esmei. Tam, ka mēs uz šīs planētas neesam nejauši. Un, manuprāt, arī tam, ka tā neatrodas tamdēļ, ka tāda apaļa, meridiāniem un paralēlēm sašvīkāta lode ir pielipusi pie mūsu papēžiem.

Dēļ tā, lai mēs stingri pie tās piesaistīti, prastu arī to aizstāvēt. 

Ļautu tai un līdz ar to arī mums būt.

Lai skan dzeja un dziesma Jelgavā. Klausoties un dziedot līdz, mēģināsim kārtējo reizi kaut vai nedaudz pietuvoties esmes noslēpumam.

...un dziesma ar savu skaudro un precīzo kosmosa elpu nes vēsti: DRĪZ BŪS PAVASARIS."