Atpakaļ

Ilze Meiere: Kad mazs un ļoti liels kļūst VIENS, 28.06.2018

Vēstules

Katros VĀRTOS ir tāds mirklis, kad jūti, ka IR, ka viss sāk notikt, ka daudzie pavedieni sāk vērpties vienā. Jā, atkal ir izbristi purvi, ir atkal dūšas bijis maz vai gandrīz jau nemaz, bet … mēs jau pašas teicām: vērsim un mūs atkal vērs.

Kad jutām, ka Birutas Bensones gleznu izstādi, kura Dullo dauku festivāls VĀRTI laikā būs apskatāma Popes Muiža, vēlamies izvietot arī greznajās muižas zālēs, vaicājām Ingrīda Priekule Andersone pēc padoma - kā un kur. Viņa, pakonsultējusies ar skolas direktori Ligita Lukševica, ierosināja gleznas izvietot sarkanajā zālē. Zālē, kurā vēl nesen atradās skolas muzejs (kurš pavisam drīz mājas radīs Zirgu stallī); zālē, kuras sienas atceras - kā, kungu pēcpustdienas tējai tasītēs kūpot, kalpone vēra durvis, kuras dažus gadusimtus vēlāk ļaudis nosauks par Saullēkta durvīm. Nosauks par Saullēkta durvīm un runās par domāšanas saullēktu.

Domāšanas saullēkts – VĀRTU ceļa mērķis, ideja un vadmotīvs. Atrast Popes estrādes apklusušo balsi, atdot Popes muižai saullēktu, atgriezt muižas parka strautiņam spēku atkal plūst. Darīt vietas dzīvas. Doties tālu, lai nokļūtu tuvu. Pašiem pie sevis un vienam pie otra.
.
Šovakar saņēmām ziņu no Līva Landmane, kura raksta: "Es ļoti mīlu visas mākslas izpausmes, (…) , esmu popiņu pēctece, tādēļ vēlos šo nelielo artavu ieguldīt pati personīgi!" Popes Pamatskola dāvanā no Līvas saņems molbertus! VĀRTOS uz tiem Saullēkta zālē izvietosim Birutas Bensones gleznas, bet ikdienā pie tiem strādās un savus lielos sapņus sapņos Popes pamatskolas skolnieki un viņu skolotāja Ingrīda Priekule Andersone.

PALDIES, Līva! Paldies ikvienam Saullēkta durvju vērējam!

Modra Helda fotoattēlā: gleznotāja Biruta Bensone.