Nevarēju nosaukt vārdā, kas tas bija, kas bija pirmie vērtie, atvērtie un nu jau aizvērtie VĀRTI tieši priekš manis. Lai arī vārds no visiem pasaules saziņas veidiem man tuvs, tomēr mani VĀRTI nesaucās VĀRDĀ. Dzejniecei Agitai Dragunai bija izdevies. Un ar to tik ļoti pietika, tik viss bija pateikts, ka pat necentos kā vēl.
Bija jau rudens, šķiet, kad tomēr.
Kamēr es sēju slotas.
Kamēr vēru durvis.
Kamēr es biju vārtos.
Dega pēdējās pagales.
Dega pēdējās pagales sārtos.
Kamēr es pirtī pēros.
Kamēr stāvēju uz sliekšņa.
Kamēr es biju vārtos.
Dega pēdējās pagales.
Dega pēdējās pagales sārtos.
Kamēr es mazgāju lāvu.
Kamēr es pārnācu mājās.
Kamēr es biju vārtos.
Dega pēdējās pagales.
Dega pēdējās pagales sārtos.