Atpakaļ

LAIKS mūsu ir UPE viļņos POPĒ, 29.06.2017

Vārti

Kad otrajos VĀRTOS caur nakts ugunskuriem, stāstiem, koncertiem un nakts mistērijām būs izspēlēts viss, kas IR (reiz ir bijis un reiz atkal būs) - Zemei ieelpojot Lauvu zīmes Jaunmēnesi, pie sevis sauks Popes senais pilskalns, Kārlis Būmeisters ar grupu "Matters" un dzejniece Maija Kalniņa, lai koncertuzvedumā "Laiks mūsu ir upe" ļautu un atļautos "laikam mūs panākt un mūsos ietērpties". 

"VĀRTU vēstnesis" uzdeva Maijai un Kārlim katram pa trim (mazliet) provokatīviem jautājumiem. Un Maija atbildēja: "Bezkaunīgi samainīju pirmos divus jautājumus vietām. Nu, nava kauna dullajiem daukām. Tāpēc. Tieši tāpēc var notikt KRUSTOJUMI, var notikt VĀRTI."

VĀRTU vēstnesis Kārlim Būmeisteram:
Vai svarīgam cilvēkam-profesionālam mūziķim, kurš ikdienu vada Eiroparlamenta darbu dunā Briselē un Strasbūrā - galīgi nav ko darīt, ja reiz savā atvaļinājumā brauks uz mazu, no Rīgas patālu miestiņu vārdā Pope, bridīs pa zāli un veco pilskalnu un koncertēs tur tā, kā to darījis vēl nav neviens?

Kārlis Būmeisters:
Tu par to svarīgo cilvēku laikam joko, jo svarīgs vari tapt tikai, ja kādam esi vajadzīgs un īpašs, nevis pašam sevi tā saucot lepnā vientulībā Briselē. Šo pasākumu es un mana grupa gaidām ar lielu prieku, jo tas būs pirmatskaņojums Maijas Kalniņas un manis kopīgi izstrādātajam konceptam, ko ar vīriem ierakstījām Bruknas muižā, taču nevarējām saņemties atrast pienācīgu brīdi šo visu publicēt. VĀRTI liekas vairāk kā pienācīgi.

VĀRTU vēstnesis:
Vai "Matters" un Maijas Kalniņas sadarbībā tapušo dziesmu ciklu pilnā apjomā pasaule Popē dzirdēs pirmoreiz?

Kārlis Būmeisters:
Jā, pa mazumiņam esam publicējuši singlus, bet šis būs pirmatskaņojums visam kopumā. Mēs vāl paši, mūziķi, nezinām, kas tad īsti skanēs, jo pasākuma vieta un aura ievieš savas korekcijas. Taču tas būs centiens atmest radio, sociālās popularitātes strāvojumu diktātus un ļaut skanēt dzīviem instrumentiem un dzīvam vārdam, neturot rokā hronometru.

VĀRTU vēstnesis:
Vai bez visām citām lomām, kuras spēlē savā dzīvē, - jūti sevī arī dziesminieku? Vai tomēr vairāk vienkārši dullo Dauku?

Kārlis Būmeisters:
Mūzika, kurā es spēju spoguļoties un atrast sevī citas šķautnes - šīs dziesmas vai vismaz to autori nāk no rietumu pasaules 60. gadu vidus, kur folka, blūza pamati bruģēja "jauno, nākamo multimiljonāru" ceļu uz pasaules slavu un ietekmi. Līdz ar to dziesminieka dvēseles stāvoklis man nebūt nav svešs. Tik vien, ka varbūt biežāk noskaņoju ģitāru. ;)

VĀRTU vēstnesis Maijai Kalniņai:
Dziesmas ar Taviem vārdiem izpilda arī Lauris Reiniks, Andris Ērglis, Aija Andrejeva, Antra Strafecka, Roberts Pētersons un citi. Vai teksti, kas aizceļo pie Kārļa Būmeistera kā pie komponista un pēc tam tiek viņa paša un grupas "Matters" izpildīti ir "no viena stāsta"? Ja jā, tad par ko būs šis dziesmu cikls, kuru vienkopus dzirdēsim pirmoreiz Popē 23. jūlijā.

Maija Kalniņa:
Kārļa aicinājums iedot viņam kādu manu dzejoli komponēšanai, bija nozīmīgs piliens tai urgai, tam strautam, tai upei - kuras tecējumā mani teksti turpmāk satika arī citus mūzikas meistarus. Atminos, ka pirmos tekstus atlasīju un nosūtīju Kārlim ar gana īpatnējām sajūtām. Tādā ziņā, ka no vienas puses bija tāds iepriekš nepiedzīvotu sajūtu priekšnojauta. No otras - un ja nu - ja nu tie teksti tiks nesaprasti, iepīti melodijās, kuras tos aizslēgs ciet.... vai kā citādi - ja nu šīs abas enerģijas nezinās, ko iesākt viena ar otru. Kad saņēmu pirmo Kārļa komponēto dziesmu ar manis rakstīto tekstu par saulgriežiem, kuri griež pasaules laiku šķēlēs - es biju laimīga. Jo piepildījās tas pirmais. Tas - nekad iepriekš nepiedzīvotais. Ka divas upes saplūst kopā, radot atkal jaunu. Ka tās nenodara viena otrai pāri, nenomāc, tieši otrādi...
Tad mucai spunde bija vaļā. Kārlis rakstīja un rakstīja... un vienmēr trāpīja. Tā man šķiet. Jā, Kārļa komponētos manus tekstus - šķiet vieno viena stīga. Es nemeklēšu vārdus tagadiņ ar varu, lai nosauktu vārdā, kā šo stīgu sauc. Es nezinu. Bet jūtu. Ka ar nu jau padsmit kopēji radītām dziesmām stāstam katrs sev un abiem kopā nozīmīgu stāstu. Par mūsu laiku. Kurš ir upe. Un kurā ūdens vien tad var būt silts, ja neesam šīs upes krasti. Bet tilts. Jā, par to ir šis. Ne vairāk. Un arī ne mazāk.

VĀRTU vēstnesis:
Pirmo VĀRTU vēršanu salīdzināji ar senlatviešu gudrību mājasvietu veidošanā - lai celiņi taptu iestaigāti, esot jājūt, ko vieta runā. Šogad jūsu koncertuzvedums "Laiks mūsu ir upe" notiks Popes senajā pilskalnā. Vietā, kura pērn pie sevis plašas ļaužu straumes nepalaida. Noslēpumainā vietā, kas sevi sargā. Pilskalns sauc? Ir laiks? Kam ir laiks? Kā Tu to jūti?

Maija Kalniņa:
Tāpat Popes senais pilskalns. Sauca. Sauca pie sevis ko tādu, kas nebija tam ierasts un pašsaprotams. Nu - vismaz - no mūsu cilvēka skatupunkta. Atsaucāmies. Sēdējām blakus kalnam. Un klausījāmies. Nebradājām pa virsu, nenācām pie Kalna gudras un sadomājušās, kā te smuki varētu prožektorus likt un izcirst krūmus. Kā te varētu skatuves būvēt un rituālus vest. Nācām pēc kā cita. Nācām pēc padoma. Nācām just. Esmu ļoti pateicīga Kalnam. Ka sauca. Ka ļāva sevi sastapt un tādējādi sastapt visu un visus, kuri Vārtu stāsta laikā sastapti. Cilvēki. Procesi. Atziņas. Kļūdas. Bedres. Virsontes.
Vēlos Kalnam pateikt par saucienu pateikt paldies. Tā, kā es to protu, kā es to māku. Ar savu saziņu, neziņu, apziņu. Ar saviem tekstiem. Un Kārļa mūziku. Joprojām visas projekta "Matters" ietvaros radītās dziesmas nav nokļuvušas pie klausītājiem, kā bijām ar prātu pasen jau plānojuši. Paši neesam tās dzirdējuši vienkopus - dzīvajā izpildījumā. Un tagadiņ tas notiks. Jauši. Nejauši. Jauši.
Gluži kā Kalns. Māca neplānot lietas. Bet ļaut laikam ar mums notikt. Kā atgādinājums - ka katram kāpēc - reiz dzims savs tāpēc.
Tāpēc Kalns. Tāpēc "Matters". Tāpēc Vārtos. Tāpēc.

VĀRTU vēstnesis:
Otrie VĀRTI ir ar raksturu, kas materializējies arī nosaukumā - dullo dauku festivāls. Dullais Dauka Tev tuvs jau sen. Vai šis atkal no jauna, turpinoši un nebeidzami ir dullo dauku laiks? Un - ko priekš Tevis nozīmē būt dullajam Daukam?

Maija Kalniņa:
Dullo Dauku laiks. Vai tiem ir savs laiks? Es jūtu to tā, ka dullie daukas zināmā mērā paši - ir laiks. Tie atbild uz jautājumu KĀ. Nevis KO. Atbild uz jautājumu - KAD? Nevis - KAS? Tātad - laika apstāklis. :))) hahaha! Jā, dullie daukas, ir apstākļa vārds.
Kā ir būt dullajam daukam. Kā var kļūt par dullo dauku? Hmmmm. Es nevarēšu atbildēt. Jo es nezinu, kā ir nebūt.

 

Intervēja: Ilze Meiere

Ps Plašāku interviju ar Kārli Būmeisteru un abu autoru jauno dziesmu varat noklausīties Latvijas Radio arhīvā - 29. jūnija raidījumā MONOPOLS plkst 19:06. Tiekamies radio viļņos, tiekamies - Popē!

Ps2 Paldies VĀRTI mecenātiem - Viesturs Tile un Jānis Vilnītis, paldies Kultūras ministrijai un Imants Parādnieks, paldies Ventspils Novada Dome un paldies visiem informatīvajiem atbalstītājiem un sadarbības partneriem - esošiem un topošiem!

 
Kārlis Būmeisters: Kad lieti līs