Atpakaļ

Māris Salējs: iespējams, neko labāku līdz šim neesam piedzīvojuši!, 22.01.2017

Vārti

Vērts, atvērts un neaizvērts

Jau šā gada maijā, zinādami, ka Popē augustā notiks "Dziesminieku VĀRTI Kurzemē", es ar sievu iegriezāmies Popes estrādē un sapratām, cik tā ir brīnišķīga vieta – senais muižas komplekss, parks, pilskalns un tā pakājē, kā balta gliemežnīca iegūlusī estrāde. Jau tad nolēmām, ka noteikti jāatbrauc. Un kad 18. augustā kā aicināti dalībnieki caur krietnām lietusgāzmām tikām līdz Popei un vārtiem, sapratām, ka bija vērts. Vēl vairāk – iespējams, neko labāku līdz šim neesam piedzīvojuši.

Vārtu rīkotāji –  starp kuriem bija gan mums jau gadiem pazīstami cilvēki, gan jauni komandas locekļi – bija izdarījuši visu, lai

  1.  vārtu atklāšanas vakars ar lielkoncertu atvērtos skaists – ar pārdomātu programmu, kurā līdzās jau pazīstamiem un slaveniem vārdiem varēja baudīt arī pavisam jaunu un nepazīstamu dziesminieku uzstāšanās. Ar kompaktu mazo skatuvi un lielisku gaismas partitūru. Ar ļoti kvalitatīvu apskaņojumu visās vārtu dienās un koncertos. Un vēl – man kā dzejniekam patika, cik dabiski un patiesi šajā lielkoncertā ieskanējās divu lielisku dzejnieku – Olafa Gūtmaņa un Velgas Kriles godināšana – vairāku dziesminieku radītās dziesmās. Koncerta iedotais uzrāviens jau daudz intīmākā formātā turpinājās nakts ugunskuros, no kuriem gan man pašam klāt bija iespējams tikai divos.
  2. Bija darīts viss, lai nākamās dienas koncerti „Tuvplāni” tiešām ļautu piedzīvot īpašas un personiskas tikšanās ar šajos koncertos pieteiktajiem dziesminiekiem. Par īpaši veiksmīgu atradumu uzskatu “Tuvplānu” pirmās daļas notikšanu brīvā dabā, Popes muižas parkā.
  3. Un, visbeidzot, dienas beigās Vārtu noslēguma koncerts kļūtu par spožu, dramaturģiski un emocionāli piepildītu daudzpunkti...

Jebkurš vārtu dalībnieks un viesis šeit jutās gaidīts un iederīgs. Bija padomāts ne tikai par izguldināšanu Popes skolā (tas mums bija īpaši svarīgi šajos augustam netipiski ekstrēmajos laikapstākļos) un garšīgu ēdināšanu (ko vien vērts bija ķīselis ar šokolādes krēmu!), bet arī par izdrukātu informāciju katram dalībniekam un pat tāds sīkums kā no vilnas pavedieniem uzpītās aproces. Tā bija ļoti īpaša un personiska attieksme.

Sirds, profesionalitāte, gaumes izjūta, dziesminieka misijas apziņa un dziesma kā augstākā vērtība – tā es varētu īsumā raksturot Vārtu izdošanās noslēpumu.

Māris Salējs