Atpakaļ

Ieva Tālberga: Laika šūpoles bija vajadzīgas mums visiem, 11.11.2019

Vārti

Pirmatskaņojums izskanējis. Kādas sajūtas?

Mūziķe IEVA TĀLBERGA:

Nav viegli formulēt vārdos. Ja godīgi, nebija viegli, jo sanāca būt ļoti atkailinātai šajā procesā. Bija jāpaiet laikam, lai saliktu sevi atpakaļ. No klausītājiem jutām, ka šis notikums bija vajadzīgs un nepieciešams mums visiem!

Dejotāja ELĪNA LANKOVSKA – ĶEĶE:

Biju ilgojusies pēc laikmetīgās dejas baznīcā. Šī bija pirmreizēja pieredze, kas deva iekšēju mieru un uzticību tam, ko daru.

Lasot Maijas Kalniņas epifāniju tekstus, lūkoju izjust, vai par pamatu savai kustībai ņemt kādu tēlu, dabas parādību, bet mēģinājumu laikā sapratu, ka jāatveras konkrētajam brīdim. Jāļauj plūst mūzikai, tekstam un telpai caur manu ķermeni. Izdzīvoju katru impulsu, kas atnāca pie manis.

Un man šķita, ka es radu mākoņus. Pārsteigts par notiekošo, debesīs lūkojas jauns dūmenis. Mums visiem tā reiz ir šķitis. Jaunekli mierina vecie skursteņi. Mēs neradām mākoņus, mēs rādām tiem virzienu.

/Fragments no Maijas Kalniņas epifāniju cikla LAIKA ŠŪPOLES./

 

Jautāja: Ilze Meiere, foto: Dainis Rozentāls.