Jau labu laiku Dullo dauku festivāla VĀRTI rīkotājus neatstāj un neliek mieru kāda doma.
Vēl vairāk - tā urda un atgriežas ar jaunu sparu, ikreiz kad nolikta malā, plauktā - ne tagad.
Jau trešo reizi Popē vērsies VĀRTI, kuru aizsākums meklējams mirklī, kad četras spīganas atsaucās Popes kalna saucienam - ir laiks!
Kopš tā mirkļa aiztecējis ne pārāk ilgs laika sprīdis, taču tas, ko šī atsaukšanās iekustinājusi - pamazām top neizmērāms lielums.
- Kur salikt vienuviet visu šo nepārtraukti jaudīgo un mainīgo procesu tā, lai tas ne tikai ved, bet arī - vedina?!
- Filmā!
Un doma bija ieradusies. Uz palikšanu.
Kad caur pirmo festivālu VĀRTI neticami ātri tika sasniegts arī pirmais mērķis - atrast Popes estrādei zudušo balsi - pērn lūkojām pēc jauna - atvērt Popes muižas aizmūrētās austrumu spārna durvis. Līdz ar to ieradās arī Domāšanas saullēkta koncepts. Ieradās dullais Dauka.
Un ieradās ideja - šo ceļu iekausēt filmā “Domāšanas saullēkts”.
Viena no versijām - lai iegūtu resursu šīs filmas izveidei - bija meklēt tos Latvijas Televīzijas projektu konkursā “Latvijas kods. Latvija šodien”.
Šodien saņēmām konkursa rezultātus, kuri nav mums vēlīgi. Ehh! Bet - mēs ilgi neskumstam. Priecājamies par tiem, kuri tika sadzirdēti un gaidīsim viņu stāstus TV ekrānos.
Bet mēs?
Mēs sakām paldies Latvijas televīzijas filmu konkursam par vienu spēcīgu impulsu turpināt ceļu uz filmu par VĀRTIEM. Nu jau pavisam citā jaudā.
Domāšanas saullēkts ir nemitīgs process, kurš iespējams vien - nemitīgi atceļot ļaužu prātā novilktās robežas, kuras iedala un sadala. Mums neiedalīja šobrīd naudas resursus. Nu un - kas par to? Mums iedalīja pārliecību turpināt.
- Vai saullēktu var apturēt? taujāja sev Dauka, konkursa rezultātus lasīdams.
- Var jau būt, ka var. Bet ne jau šādi! Un ne šovakar!
Teksts: Maija Kalniņa, foto: Inese Muižniece