Inita Jansone: mūzika ļauj izkāpt no ikdienišķā
Dzīvā mūzika rada īpašu kopības sajūtu, bet akustiskais skanējums ļauj netraucēti novērtēt dziesmās izmantoto dzejoļu tekstu.
Jana Egle: dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju
Kad sajūtu kādu jaunu melodiju, kaut nakts vidū iedungoju motīvu telefonā, lai nepazūd. Un tad ir jāsēžas pie taustiņiem un jāmeklē, kā spēlējas vārdi, kā tie kārtojas ritmā un ielīst skaņās.
Jānis Rūcis: jo mums vajag vienam otru
Varbūt tu sāc rakstīt dziesmas tad, kad beidzot iemācies tās pabeigt?
Reinis Jaunais: muzicēšana ir emociju gleznošana
Reinis Jaunais pēdējos gados pievērsies solo mūzikai, apvienojot dažādas ģitārspēles tehnikas savā autormūzikā.
Kristaps Sudmalis: mana dzīve ir viens vienīgs rokenrols
...dziesmas vēl būs, kamēr vien mīlēšu un ticēšu, vēl būs.
Māris Salējs: dzejolis ir sēdošs putns, bet dziesma – putns lidojumā
Ikdienā mans darbs ir saistīts ar literatūras pētniecību, atdzeju, tulkojumiem. Dziesma šajā pienākumu gūzmā ir kā atelpas, cilvēciskas esības mirklis. Mirklis, kurš dziesmas ilgšanas brīdī iestiepjas bezgalībā.
Zane Daugule: mūzika un dziesma man ir arī iespēja elpot
Dziesma ir vienīgais pasaules pamatelements, kurā tik tieši un atklāti dzirdam, redzam un izjūtam tautas kopīgo dvēseli. Balss ir vienīgais instruments, ar kura palīdzību nevar noslēpt to, kādu vēsti nes izpildītāja (vai tas būtu autors, vai tikai izpildītājs) dvēsele.
Andžejs Beļevičs: mazliet ubags, mazliet kungs, pats sev sargs un malduguns
Nekad neesmu gribējis ar savu dziesmu ko īpašu parādīt vai pierādīt. Nevēlos nedz mainīt pasauli, nedz kādu audzināt vai mācīt. Mēs visi esam vienā un tajā pašā pasaulē. Dziedu, jo ir ko dziedāt, rakstu, jo man to vajag.
Zanda Štrausa: es esmu cilvēks, kurš dziedot top laimīgs
Īsti nezinu vai atbilstu šim cildinātajam, peltajam, izsmietajam, godātajam, brīžam nenovērtētajam, brīžam pārvērtētajam nosaukumam – Dziesminieks, bet ja tas ir cilvēks, kurš dziedot top laimīgs, tad es esmu Dziesminieks…